Normāli govs balstās uz četrām kājām un astoņiem nagiem, taču atbalsta virsma ir ļoti neliela, turklat tai ir jābalsta viss lielais govs ķermenis – parastas, 600 kg smagās govs svars sadalās pa 130–170 kg uz katru kāju, vairāk noslogojot pakaļkājas. Govs staigā uz pirkstu, patiesībā – nagu galiem, līdzīgi balerīnām, līdz ar to naga siena uzņem lielāko daļu slodzes. Salīdzinoši nesen atklāts, ka govij ir dabiska spilvenveida zolīte – tauku spilventiņš, kas atrodas starp dzīvnadzi un naga kaulu. Tas pārvietošanās laikā absorbē triecienus, aizsargājot dziļākas struktūras, piemēram, cīpslas un kaulus.
Govs nagu veido naga apmale, naga vainadziņš, naga siena un zole
• Naga apmale ir apmēram 5 mm plata pārejas josla starp matiem klāto ādu un naga vainadziņu. Apmale ir plāns mīksta raga slānis.
• Naga vainadziņš apņem naga priekšējo un sānu malas un veido pirksta spilventiņu.
• Naga siena ir ciets ārējais slānis, kas veidots no ragvie- las plātnītēm, tās savukārt cieši saistītas ar dzīvnadža plātnītēm.
• Dzīvnadzis ir naga jutīgais slānis, kas nodrošina tā asin- sapgādi, inervāciju un augšanu.
• Naga zole, kas ir apakšējā naga struktūras daļa, pilda balsta funkciju govs svara izlīdzināšanai. Ļoti svarīga naga daļa.
• Baltā līnija ir galvenais savienojums starp naga sienu un zoli, tā palīdz stabilizēt nagu un izlīdzināt svaru.
• Visu naga struktūru uzturēšana labā veselības stāvoklī ir ļoti svarīga gan no dzīvnieku veselības, gan ekonomiskā viedokļa.
Kad katrs klibais solis maksā
Ja govs sāk klibot, tā acīmredzami pārvietojas ar lielākām vai mazākām grūtībām, jo dzīvnieks ne vien cieš sāpes, mazāk pārvietojas, mazāk ēd, bet līdz ar to arī dod ievērojami mazāk piena – smagākos gadījumos izslaukums var samazināties līdz pat 36 %. Ja klibums parādās jau telēm, tās nereti nākas brāķēt un saimnieks zaudē visus resursus, kas ieguldīti to audzēšanā.
Klibuma iemesli
Govs nags aug apmēram 2–5 mm/mēnesī, atkarībā no dzīvnieku vecuma. No dzīvnadža puses nags visu laiku aug, no zoles puses dilst. Turēšanas apstākļi ir noteicoši naga dilšanas ātrumam un nagu veselībai kopumā.
Govju labsajūta atkarīga arī no komforta. Lai govis nestāvētu mēslos, neslīdētu un netraumētos, ir svarīgi nodrošināt sausu
un tīru grīdu, pietiekami daudz guļvietu un ērti pieejamus pār-vietošanās ceļus. Īpaša uzmanība jāpievērš pārejām – asie 90° pagriezieni ir traumatiski, jo nagiem šajās vietās ir īpaši liela berzes slodze, tāpēc tās ieteicams aprīkot ar speciāliem neslīdošiem paklājiem.
Aptuveni 80 % klibuma gadījumu izraisa vides apstākļi – mitrums, netīrība, nesabalansēta barība vai nekvalitatīvs grīdas segums.
Nelipīgos nagu bojājumu izraisītājus iespējams novērst, uzlabojot turēšanas apstākļus, veicot regulāras nagu apkopes u.tml., tomēr parasti saimniekiem lielākās raizes rada lipīgas slimības, visbiežāk digitālais dermatīts (DD), ko tautā sauc par zemeni.
Zemene ir baktēriju izraisīta slimība, kas sākotnēji bojā naga apmali, pēc tam izplatās plašāk. Baktēriju galvenais rezervuārs ir citas inficētas govis, lai gan baktērijas var īsu laiku izdzīvot vidē, piemēram, vircā, nagu apgriešanas iekārtās utt. Ir skaidrs, ka baktērijas izplatās no vienas govs uz otru, visticamāk caur apkārtējo vidi (vircu, mēsliem). Jo sliktāki turēšanas apstākļi, jo lielākas nagu problēmas novērojamas.
Baktēriju nēsātājas ir govis ar acīmredzamiem nagu bojājumiem. Jaunākie pētījumi liecina, ka DD regresē un saasinās atkarībā no govs imunitātes un vides faktoriem. Govis ar bojājumiem, kas izskatās sadzijuši, joprojām var pārnēsāt baktērijas. Ticami, ka tās, kurām ir aktīvi bojājumi, baktērijas izplata vairāk. Šādā veidā DD uzvedas līdzīgi Staphilococcus aureus (zeltainais stafilokoks) lipīgajām mastītu izraisošām baktērijām. St. aureus izraisīta mastīta gadījumā liels somatisko šūnu skaits bez izmaiņām pienā ir parastākā šī mastīta izpausme. Šajā gadījumā govīm, kas ir baktēriju pārnēsātājas, somatisko šūnu skaits un to izdalīšanās pienā svārstās. Dabiskās izārstēšanās rādītāji šiem abiem slimību stāvokļiem
ir ļoti zemi.
DD izraisošās baktērijas neaktivizēsies, ja vien kaut kādā veidā netiks bojāta kāju āda. Visizplatītākais veids, kā tas var notikt, ir ilgstoša vircas iedarbība uz govju kājām Tā bojā ādu, nevis ir galvenais infekcijas izraisītājs. Var būt arī tā, ka saimnniecībās, kur dažām govīm ir DD, vircas ietekmes rezultātā tiks radītas problēmas visam ganāmpulkam.
Zemāka imunitāte rada vēl lielākus izaicinājumus ganāmpulkā. Piemēram, govīm laktācijas sākumā dabiski ir zemāka imunitāte, ko var pasliktināt vielmaiņas stress un slimības, piemēram, ketoze. Šādām govīm ir daudz lielāks risks ciest arī no digitālā dermatīta jeb DD.
Trīs galvenās DD kontroles stratēģijas
- Biodrošība: neiegādājieties lopus ar DD pazīmēm. Ir dažādi DD celmi, tāpēc, pat ja jūsu saimniecībā tas ir, nevēlēsieties taču iegādāties vēl citus celmus.
- Agrīna atklāšana un ārstēšana: identificējiet klibas govis, nekavējoties uzsāciet to ārstēšanu. To vislabāk var izdarīt, paceļot kājas, notīrot slimības skarto vietu un lokāli uzklājot atbilstošu ārstēšanas līdzekli tieši uz brūces vai naga bojājuma. Smagos gadījumos var palīdzēt pretsāpju zāļu un antibiotiku injekcijas.
- Novērsiet galvenos infekcijas avotus: samaziniet vircas daudzumu; turiet kājas sausas, nodrošiniet sausas, govīm tīkamas guļvietas, labu vispārējo higiēnu. Redeļu grīdas arī būtu labs risinājums, tā govīm ir mazāk laika stāvēšanai vircā; platas ejas un daudz vietas – tas viss palīdz samazināt infekcijas risku un saskari ar vides izraisītiem dzīvnieku veselības apdraudējumiem.
Dimedium speciālisti uzsver – nagu veselības profilakse jāveic pietiekami bieži un kvalitatīvi, jo digitālo dermatītu un zemeni kā vienu no tā izpausmes veidiem ir daudz vieglāk un lētāk noturēt zemā inficētības līmenī nekā ārstēt akūtā stadijā. Ja saimniecībā ir DD pat neaktīvā stāvoklī, nagu vannas jāveic vismaz divas reizes nedēļā, lai nepieļautu slimības izplatīšanos gadījumā, ja dzīvniekiem krītas imunitāte vai pasliktinās turēšanas apstākļi.
Nagu vannas – ja to dara pareizi, ļoti vērtīgas
Tomēr tās nedarbojas pašas par sevi. Ir jākontrolē gan darbīgās vielas koncentrācija, gan piesārņošanās ātrums, gan govju skaits, kas iziet cauri kāju vannai/vannām.
Dažos gadījumos kāju vannošana, var pat pasliktināt DD stāvokli ganāmpulkā, ja netiek veikta pienācīga uzraudzība. Piemēram, pārāk daudz govju izmanto netīru vannu, iespējams, darbīgās vielas koncentrācija ir 0 vai tuvu tam. Slimās un vājās govis iet beigās, bieži vien govis, kam visvairāk irnepieciešama ārstēšana, to vispār nesaņem. Vai arī, piemēram, slaukšanas zālēs efektīva dezinfekcijas līdzekļa vietā tiek izmantoti mazgāšanas līdzekļi. Ja to dara nepareizi, rodas vēl vairāk ādas bojājumu mitrināšanas vai sausināšanas dēļ, un
tas var izraisīt vēl lielāku DD uzliesmojumu. Tas būtu apmēram tāpat kā ļoti bieža cilvēku roku mazgāšana un/vai dezinfekcija, kā rezultātā sāktu sprēgāt roku āda, atverot vietu infekcijas perēkļiem.
Kā darbojas Healthy Hooves
Nagu vannās visbiežāk lietotie produkti ir formaldehīds (formalīns), kas ir kancerogēns, ādu un acis kairinošs. Sajaukts ar
ūdeni, efektīvi izmantojams 100 govīm.
Vara sulfāts – gana efektīvs, tomēr vara sulfātam piemīt ierobežota spēja izšķīst ūdenī, nagu vanna ir jāmaina pēc 120–150 govīm. Vara sulfāts, saukts arī par vara vitriolu, negatīvi ietekmē apkārtējo vidi. Ja saimniecībā tiek ražota biogāze, tad jāņem vērā, ka vara sulfāts var bloķēt metānu veidojošo baktēriju darbību bioreaktorā.
Kā efektīvu līdzekli profilaksei,praksē sevi pierādījis Healthy Hooves – risinājums, kas izstrādāts digitālā dermatīta un citu nagu infekciju novēršanai.
Healthy Hooves šķīdumi satur aktīvas, bet saudzīgas vielas, kas iznīcina baktērijas, nekaitējot nagu ragam vai ādai.
Līdzekļiem ir zems pH, tie labi šķīst. Healthy Hooves samazina vara sulfāta patēriņu par 80 %, līdz ar to nagu vannas ir efektī- vas 500 govīm. Healthy Hooves līdzekļi nenodara arī kaitējumu biogāzes ražošanas tehnoloģiskajam procesam.
Biodrošība sākas ar izpratni par riskiem un rīcību, kas tos samazina.
Nagu veselība ir tikai viens, bet ļoti redzams šīs ķēdes posms. Ja par to rūpējas laikus – ar pareizu vidi, higiēnu un efektīvu nagu kopšanu, tad arī viss ganāmpulks drošāk stāv uz kājām – kā burtiski, tā pārnestā nozīmē.
Sagatavoja: Vita Zalcmane, veterinārārste, Martins Rubīns, biodrošības speciālists.
